BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//Aizmirstie filozofi - ECPv6.15.20//NONSGML v1.0//EN
CALSCALE:GREGORIAN
METHOD:PUBLISH
X-ORIGINAL-URL:https://aizmirstie.lv
X-WR-CALDESC:Events for Aizmirstie filozofi
REFRESH-INTERVAL;VALUE=DURATION:PT1H
X-Robots-Tag:noindex
X-PUBLISHED-TTL:PT1H
BEGIN:VTIMEZONE
TZID:Europe/Moscow
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:MSK
DTSTART:20230101T000000
END:STANDARD
END:VTIMEZONE
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20250501T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20250501T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20251010T102526Z
LAST-MODIFIED:20251010T102614Z
UID:662-1746057600-1746143999@aizmirstie.lv
SUMMARY:Latvijas Universitātes HZF starpdisciplinārā Vācijas pētījumu centra atklāšana
DESCRIPTION:Zinātņu mājā tika atklāts Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes starpdisciplinārais Vācijas pētījumu centrs. \nCentra direktors\, LU prof. Raivis Bičevskis\, un viņa vietniece Dr. Elvīra Šimfa Latvijas Radio raidījumā Kulturas rondo uzsvēra vācu kultūras un intelektuālās telpas ciešo saikni ar Latviju\, vācu valodas nozīmi un jaunā centra uzdevumus. \nBičevskis atzīmēja divus būtiskus iemeslus centra dibināšanai: Vācijas pieaugošo lomu Eiropā un pasaulē\, kā arī Baltijas un Vācijas ciešās kultūrvēsturiskās saites. Šimfa sarunā norādīja uz nepieciešamību stiprināt valodu un kultūru daudzveidību Latvijā: “Mums pamatīgi trūkst iespējas un vispār pat atgādinājumu par to\, ka mums vajag apgūt vēl citas valodas\, kultūras un tradīcijas\, izņemot angļu.” \nPilnu sarunu iespējams noklausīties Latvijas Radio arhīvā: 03.07.2025. \n  \n \nFoto: Latvijas Universitāte (Kitija Mirončuka)
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/latvijas-universitates-hzf-starpdisciplinara-vacijas-petijumu-centra-atklasana/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/10/1.05.25_Vacijas-petijuma-centrs_II-scaled.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20250501T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20250501T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20251010T102124Z
LAST-MODIFIED:20251010T102124Z
UID:657-1746057600-1746143999@aizmirstie.lv
SUMMARY:Izdots rakstu krājums "Die Dinge sein lassen. Husserl und Heidegger"
DESCRIPTION:Izdevniecībā Karl-Alber-Verlag klajā nācis rakstu krājums “Die Dinge sein lassen. Husserl und Heidegger” (edit. Dr. K. Neugebauer\, Prof. Dr. R. Bičevskis)\, kas tapis Martin-Heidegger-Gesellschaft sērijas ietvaros. \nKrājumā apkopoti pētījumi par dažādiem Husserla un Heidegera filozofijas aspektiem\, tostarp: \n\nRaivis Bičevskis\, Klaus Neugebauer – “Ich habe sehr viel Freude daran” (Kurt Stavenhagens Brief an Martin Heidegger);\nElvira Šimfa – “Leaving philosophy” (Heidegger’s critique on Kant);\nRihards Kulis – Kant and the Problem of Life-world;\nKā arī citi raksti.\n\n  \nGrāmatas vāka avots
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/izdots-rakstu-krajums-die-dinge-sein-lassen-husserl-und-heidegger/
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/10/Screenshot-2025-10-10-at-13.20.56.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20250324T140000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20250324T180000
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20251010T101400Z
LAST-MODIFIED:20251010T101400Z
UID:652-1742824800-1742839200@aizmirstie.lv
SUMMARY:Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atklāta konference un izstāde "MEMENTO MORTUORUM – atceries mirušos"
DESCRIPTION:Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā aizvadīta konference “Memento mortuorum – atceries mirušos”\, kurā zinātnieki diskutēja par piemiņas\, atcerēšanās un nāves kultūras dažādajiem aspektiem. Pēc konferences tika atklāta izstāde. \nLasīto referātu tematikā tika aplūkotas viduslaiku tradīcijas\, piemiņas rituāli un priekšmeti\, mirušo lietu kultūrvēsturiskā nozīme\, kā arī filozofiskie aspekti. Pēc konferences atklātā izstāde pirmo reizi plašākā mērogā parāda muzeja faleristikas kolekcijas daļu – mirušo piemiņai veltītās medaļas. \n“Medaļas ir sava laikmeta mākslas darbi un vēstījumi\, kas vienlaikus atklāj gan filozofiskas idejas\, gan konkrētu vēsturisku notikumu un personību piemiņu\,…” uzsver izstādes autore Justīne Fišere. \nEkspozīcijā apskatāmas piemiņas medaļas\, kas veltītas Eiropas valdniekiem\, aristokrātiem\, politiķiem\, kultūras darbiniekiem un Rīgas elites pārstāvjiem\, sākot no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Starp tiem minami Gustavs II Ādolfs\, Marija Antuanete\, Oto fon Bismarks\, Johans Gotfrīds fon Herders un komponists Rihards Vāgners. \nKā arī\, izstādes ievadā izvietots tēlnieka Augusta Folca (185 – 1926) pēcnāves roku atlējums ģipsī – simboliska piemiņas zīme meistaram\, kura darbos iemūžināta arī citu cilvēku atmiņa. \n  \n \nFoto: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/rigas-vestures-un-kugniecibas-muzeja-atklata-konference-un-izstade-memento-mortuorum-atceries-mirusos/
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/10/27.03.25_Momento-mo_foto_LU.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20250321T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20250321T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20251010T100917Z
LAST-MODIFIED:20251010T100935Z
UID:644-1742515200-1742601599@aizmirstie.lv
SUMMARY:Noklausīti referāti LU 83. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē HZF apvienotajā Vēstures un Filozofijas sekcijā "Romantisms vēstures zinātnē un vēstures filozofijā: no nāciju mītiem līdz ģeopolitiskām imaginācijām"
DESCRIPTION:“Romantisms vēstures zinātnē un vēstures filozofijā: no nāciju mītiem līdz ģeopolitiskām imaginācijām” sekcijā uzmanības centrā bija jautājumi par to\, kā romantisma idejas ietekmējušas vēstures rakstīšanas tradīciju un vēstures zinātnes attīstību. Diskusijās tika analizēti nāciju sākotnes mīti\, ģeopolitisko “imagināciju” veidošanās un to nozīme 19.gadsimta Eiropas intelektuālajā un politiskajā kontekstā. \nRomantisma laikmetā vēstures naratīvi kļuva par nozīmīgu instrumentu kopienu pašapziņas\, etniskuma un kultūras identitāšu veidošanā\, vienlaikus atklājot arī morālo un ētisko ambivalenci. Referenti pievērsās jautājumiem par to\, vai un kā mūsdienu vēstures zinātne spējusi izvairīties no romantisma ietekmes\, kā arī aplūkoja vēstures un dzīves savstarpējās saiknes filozofisko dimensiju. \n  \n \nFoto: Latvijas Univesitāte
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/referati-romantisms-vestures-zinatne-un-vestures-filozofija/
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/10/LU-83.konf_.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20250226T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20250226T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20251010T100128Z
LAST-MODIFIED:20251010T101006Z
UID:637-1740528000-1740614399@aizmirstie.lv
SUMMARY:Klajā nācis rakstu krājums "Uz zināmā un nezināmā robežas"
DESCRIPTION:LU Akadēmiskais apgāds laidis klajā rakstu krājumu “Uz zināmā un nezināmā robežas” – ceturto sērijas “phronesis\, praxis\, paideia” grāmatu\, kas pievēršas zināmā un nezināmā dinamiskajai robežai filozofijā\, sabiedrībā\, politikā\, komunikācijā\, dzimšanā un nāvē. Krājumā autori aplūko šo robežu starp zināmo un nezināmo patiesības\, melu\, ironijas\, pieredzes\, literatūras\, dzīves un kultūrvēstures aspektos. \nKrājumu veido gan Latvijas pazīstami filozofi un zinātņu doktori (Raivis Bičevskis\, Māris Kūlis\, Rihards Kūlis\, Velga Vēvere\, Ineta Kivle\, Linda Gediņa)\, gan LU doktoranti un jaunie doktori (Anna Auzāne\, Inga Gaugere\, Gita Leitlande\, Kitija Mirončuka). Rakstu krājumu bagātina arī Janas Dreimanes pētījums par Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības bibliotēku un Riharda Kūļa tulkojums Vitorio Hesles darbam “Postmodernisma apoloģija”. \nInteresentiem grāmata pieejama drukātā formātā un e-versijā: šeit. \n  \n \nFoto: Latvijas Universitāte
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/rakstu-krajums-uz-zinama-un-nezinama-robezas/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/10/260225_rakstu-krajums.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20250220T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20250221T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20251010T095531Z
LAST-MODIFIED:20251010T100959Z
UID:630-1740009600-1740182399@aizmirstie.lv
SUMMARY:Jāņa Endzelīna 152. dzimšanas dienas atceres konference "No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados"
DESCRIPTION:Konference veltīta pirmās latviski izdotās grāmatas 500 gadu jubilejai un aptver valodas attīstību pēdējo piecu gadsimtu laikā\, ieskaitot senos tekstus\, rakstu valodu\, gramatiku\, onomastiku\, dialektoloģiju\, terminoloģiju\, leksikoloģiju\, leksikogrāfiju\, sociolingvistiku un tekstu digitalizāciju. \nPasākums noritēja divās paralēlās sekcijās 10 sēdēs\, pulcējot 69 domātājus no piecām valstīm – Latvijas\, Lietuvas\, Igaunijas\, Polijas un Zviedrijas. Referātu tēmas aptvēra gan tradicionālos valodniecības jautājumus\, gan digitālo humanitāro zinātņu tematiku\, piemēram\, elektroniskās vārdnīcas\, valodas lietotnes un valodas korpusu izmantošanu. \nLU Latviešu valodas institūts ir devis iespēju iepazīties ar konferencē izskanējušajiem referātiem tēžveidīgā veidolā: Konferences tēzes. \n  \n \nFoto: Latviešu valodas institūts
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/jana-endzelina-152-dzimsanas-dienas-atceres-konference/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/10/21.-22.02.2025_Endzelina_konference_foto-no-latviesu-valodas-instituta.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20250205T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20250205T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20251010T095246Z
LAST-MODIFIED:20251010T100951Z
UID:627-1738713600-1738799999@aizmirstie.lv
SUMMARY:Konference un tulkojuma atvēršana "Modernā laikmeta diagnoze: Karls Rāners mūsdienu garīgajā pasaulē"
DESCRIPTION:Konferenci un tulkojuma atvēršanas pasākumu “Modernā laikmeta diagnoze: Karls Rāners musdienu garīgajā pasaulē”\, vadīja prof. Dr. Raivis Bičevskis un Dr. Rihards Kūlis. \nPasākuma otrajā daļā tika atvērts LU Akadēmiskajā apgādā izdotais Karla Rānera darbs “Ticības pamatkurss. Ievads kristietības jēdzienā”. Šis darbs ir viens no 20.gadsimta katoļu teologa un reliģiskā filozofa darbiem\, kas tagad pirmo reizi pieejams arī latviešu valodā (tulk. Rihards Kūlis). Rānera darbs orģināli publicēts vācu valodā 1976. Gadā un\, ir tulkots arī angļu\, franču\, poļu\, portugāļu\, spāņu un krievu valodās. \nGrāmatā autors aicina no jauna pārdomāt kristietības vēsti\, aplūkojot Dieva jēdzienu\, atklāsmes un pestīšanas vēsturi\, cilvēka un Dieva attiecības\, baznīcas lomu un kristietiskās dzīves pamatelementus. Izdevuma pēcvārdos teologi Kristaps Oliņš un Andris Priede iepazīstina ar Rānera dzīvesgājumu un darbību\, savukārt filozofs un tulkotājs Rihards Kūlis analizē Rāneru kā modernu reliģisku domātāju\, iezīmējot viņa saikni ar Kanta transcendetālismu un Heidegera fundamentālo ontoloģiju. \n  \n \nFoto: Vatican News
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/moderna-laikmeta-diagnoze-karls-raners-musdienu-garigaja-pasaule/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/10/05.02.2025_gramatas-atklasana_foto-no-Vatican-News.jpeg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20241130T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20241130T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20241205T114546Z
LAST-MODIFIED:20250829T085819Z
UID:302-1732924800-1733011199@aizmirstie.lv
SUMMARY:Izskanējuši romantisma un gotiskās literatūras lasījumi “Kas mīl bailēs un grēkā”
DESCRIPTION:Rudenim izskanot LU HZF Vēstures un arheoloģijas un Filozofijas ētikas nodaļa rīkoja izglītojošus un maskētus romantisma literatūras lasījumus “Kas mīl bailēs un grēkā”. Vakars tika veltīts romantisma un gotiskās literatūras tradīciju transformācijām no 19. līdz 21. gadsimtam\, piedāvājot bagātīgu un daudzveidīgu literāro pieredzi. \nPasākuma programmā bija iekļauti dažādi literārie lasījumi un muzikāls priekšnesums. Raivja Bičevska interpretācijā skanēja Žana Pola “Mirušā Kristus runa no pasaules juma par to\, ka Dieva nav”\, savukārt Esmeralda Usa lasīja Vernera Bergengrīna stāstu “Kariete no pasakas”. Paula Lūcija Lejiņa sniedza baltvācu filozofes Ērikas Zēlas dzejas lasījumu. Kā arī izskanēja jauntulkoti britu autoru darbi: Viljama Bekforda “Kalifs Vateks” (tulk. Āranda Ruģēna)\, Roberta Ērvina “Arābijas murgs” (tulk. Rūdis Bebrišs)\, Artūra Mākena “Trīs viltvārži” (tulk. Rūdolfs R. Vītoliņš) un Džeimsa Freizera “Zelta Zars” (tulk. Aurēlija Auzere). Par vakara muzikālo atmosfēru rūpējās flautiste Maija Kļaviņa. \n\n\n\nIzmantotie attēli: Daniela Zālīte
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/romantisma-un-gotiskas-literaturas-lasijumi/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2024/12/Romantisma_lasijumi.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20241106T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20241109T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20241205T121721Z
LAST-MODIFIED:20250829T085745Z
UID:310-1730851200-1731196799@aizmirstie.lv
SUMMARY:Imanuela Kanta 300. dzimšanas dienai veltīts simpozijs
DESCRIPTION:Par godu I. Kanta 300. gadu jubilejai tika aizvadīts starptautisks simpozijs\, kas pulcēja Kanta pētniekus no Slovēnijas un citām Eiropas Savienības valstīm. Simpozija laikā tika aplūkotas tādas tēmas kā cilvēka vieta pasaulē\, cilvēka zināšanu robežas un patiesi kosmopolītiskas sabiedrības vīzija. \nSimpoziju organizēja ZRS Koper Filozofijas un reliģijas pētījumu institūts sadarbībā ar Gētes institūtu un Slovēnijas filozofijas biedrību.  \n \n  \n  \nIzmantotie attēli: Slovensko filozofsko društvo (Slovenian Philosophical Society)
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/imanuela-kanta-300-dzimsanas-diena/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2024/12/Immanuel_Kant.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20241009T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20241009T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20250829T085050Z
LAST-MODIFIED:20250829T085905Z
UID:607-1728432000-1728518399@aizmirstie.lv
SUMMARY:Lekcija Vernunft in Riga: Kants Rezeption im Kulturraum Lettlands
DESCRIPTION:Austrumprūsijas reģionālajā muzejā ar baltvācu nodaļu Līneburgā norisinājās Prof. Dr. Raivja Bičevska lekcija “Vernunft in Riga: Kants Rezeption im Kulturraum Lettlands”. Lekcijā tika aplūkota saikne starp I. Kantu un Latvijas kultūru no 18.gadsimta līdz mūsdienām. Tika analizēts Kanta ietekmes ceļš – sākot no baltvācu studentiem\, kuri apmeklēja viņa lekcijas\, līdz neokantiskajiem Kanta darbu interpretētājiem un 20. gadsimta lasītājiem. \n \n  \n  \nIzmantotie attēli: Ostpreußischen Landesmuseums mit Deutschbaltischer Abteilung
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/lekcija-vernunft-in-riga-kants-rezeption-im-kulturraum-lettlands/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/08/9.okt_lekcija_2.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20241008T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20241010T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20241002T125941Z
LAST-MODIFIED:20250829T085729Z
UID:133-1728345600-1728604799@aizmirstie.lv
SUMMARY:Zinātniskā konference "Kulturālās attiecības starp Vāciju un Baltijas valstīm 1850 - 1950: mediji - institūcijas - aktori"
DESCRIPTION:Konferencē piedalījās vairāk nekā 25 pētnieki no Vācijas\, Igaunijas\, Latvijas un Lietuvas\, kā arī Vācbaltiešu biedrības un Baltijas vācu kopienu pārstāvji. Diskusijās un referātos tika aplūkoti kultūras\, literatūras un mediju apmaiņas procesi\, to loma identitātes veidošanā un politiskajos pavērsienos\, kā arī tādi jautājumi kā Baltijas nacionālo eposu un dziesmu svētku nozīme\, tulkojuma funkcija igauņu literatūrā un vācbaltiešu kultūras institūciju sadarbība. Plašās programmas ietvaros arī izskanēja Prof. Dr. Raivja Bičevska referāts “”Katrs domas mirklis apsarmots\, katra runa kļuvusi nabadzīga”: Ērika Zēla starp filozofiju un dzeju”. \nProgrammu papildināja profesora Karstena Briggemana publiskā lekcija un latviešu režisora Dāvja Sīmaņa filma “Pelnu sanatorija” seanss ar autora ievadlekciju. \n \n  \n  \nIzmanotie attēli: Kulturstifung der deutschen Vertriebenen \n 
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/zinatniska-konference-kulturalas-attiecibas-starp-vaciju-un-baltijas-valstim/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2024/10/Zinatniska-konference-Kulturalas-attiecibas-starp-Vaciju-un-Baltijas-valstim.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240927T170000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240927T210000
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20240927T172724Z
LAST-MODIFIED:20250829T090017Z
UID:98-1727456400-1727470800@aizmirstie.lv
SUMMARY:Zinātnieku nakts
DESCRIPTION:Eiropas Zinātnieku nakts ir ikgadējs Eiropas līmeņa pasākums\, kas popularizē zinātni un tās sasniegumus plašākai sabiedrībai. Šajā vakarā universitātes\, augstskolas un zinātniskie institūti atver savas durvis\, piedāvājot ekskursijas\, šovus\, eksperimentus un diskusijas. Nemainīgi tajā piedalās arī Latvijas Universitāte. Šī gada vadmotīvs ir “Labirints”.  \nTostarp\, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļa no plkst. 19:00 līdz 20:00 piedāvā prezentāciju par Ēriku Zēlu un Kurtu Stavenhāgenu\, apskatot viņu ieguldījumu gan Rīgā\, gan starptautiskajā kontekstā\, kam sekos diskusija ar apmeklētājiem.
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/zinatnieku-nakts/
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2024/09/image-3.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240912T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240914T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20250829T083811Z
LAST-MODIFIED:20250829T090145Z
UID:598-1726099200-1726358399@aizmirstie.lv
SUMMARY:XIII Baltijas literārās kultūras simpozijs "Ceļojumu teksti no Baltijas Eiropas kontekstā"
DESCRIPTION:Simpozija dalībnieki pētīja Baltijas reģiona ceļojumu literatūru dažādos vēstures posmos\, īpašu uzmanību veltot ceļojumam kā pašizziņas pieredzei un kā kultūras dialoga formai. \nReferātos tika aplūkotas dažādas tēmas\, piemēram\, Livonijas senākie ceļojumu apraksti (Juhan Kreem)\, Zviedru gūstekņu pieredze Narvas aplenkumā 1701. gadā (Beata Paškevica)\, Garlība Merķeļa ceļojumu literatūra (Kadi Kähär-Peterson\, Uwe Hentschel)\, kā arī Ludviga Klāgesa “Die Wolkenteufel” Ziemeļzemes ceļojuma apraksti (Raivis Bičevskis)\, un daudzas citas. \nPasākumu organizēja Tartu Universitāte un Potsdamas Universitāte ar Igaunijas Gētes biedrību.
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/xiii-baltijas-literaras-kulturas-simpozijs/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/08/XIII-Baltijas-simpozijs_12sep.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240825T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240825T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20241002T090156Z
LAST-MODIFIED:20250829T090305Z
UID:120-1724544000-1724630399@aizmirstie.lv
SUMMARY:Johana Gotfrīda Herdera jubileja 2024. gada 25. augustā
DESCRIPTION:Latvijā tika atzīmēta Johana Gotfrīda Herdera (280) jubileja. Herderam Rīgā pavadītie gadi (1764 – 1769) kļuva par pamatu viņa vēlākajai filozofijai par cilvēces vēsturi un tautu garīgo mantojumu. \nHerdera jubilejas gadā jau notikuši vairāki tematiski pasākumi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā\, un svinību kulminācija norisinājās Herdera laukumā pie Herdera pieminekļa. Pasākumā “Herders: cilvēks un Zeme” piedalijās LU un LNB pētnieki: Raivis Bičevskis\, Beata Paškevica\, Mārtiņš Boiko\, Pauls Daija\, Elvīra Šimfa.  Kā arī tika lasīti fragmenti no Herdera darba “Idejas par cilvēces vēstures filozofiju” (rež. Rodrigo Struka). \n \n  \n \n  \n  \nIzmantotie attēli: Alexander Welscher
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/johana-gotfrida-herdera-jubileja-2024-gada-25-augusta/
ATTACH;FMTTYPE=image/png:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2024/09/image-2.png
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240808T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240809T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20250813T125736Z
LAST-MODIFIED:20250829T090336Z
UID:590-1723075200-1723247999@aizmirstie.lv
SUMMARY:Otrais analītiskās filozofijas forums Latvijā: izziņas teorija uzmanības centrā
DESCRIPTION:Latvijas Universitātes Zinātņu mājā norisinājās Otrais analītiskās filozofijas forums Latvijā. Šis pasākums pulcēja filozofus no Latvijas\, Luksemburgas\, Vācijas\, Polijas un Somijas\, turpinot aizsākto tradīciju padziļināti aplūkojot analītiskās filozofijas pieejas un aktualitātes. \nŠī gada foruma centrā tika izvirzīti izziņas teorijas jautājumi\, īpašu uzmanību pievēršot tēmām\, ko savos darbos attīstījusi foruma goda viešņa – profesore Marija Lasonena-Ārnio (Maria Lasonen-Aarnio) no Helsinku Universitātes. \nForumu organizē Līva Rotkale (Latvijas Universitāte)\, Aleks Knoks (Luksemburgas Universitāte) un Artūrs Logins (Lavalas Universitāte).  \n  \n  \nFoto: Toms Grīnbergs\, LU Komunikācijas departaments
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/otrais-analitiskas-filozofijas-forums-latvija-izzinas-teorija-uzmanibas-centra/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/08/Analitiskas-filozofijas-forums-Latvija.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240522T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240524T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20250813T124833Z
LAST-MODIFIED:20250829T090420Z
UID:587-1716336000-1716595199@aizmirstie.lv
SUMMARY:Starptautiskā konference "Rhythm - Expression -Authenticity"
DESCRIPTION:Konferences dalībnieki pievērsās jautājumiem par autentiskuma un izteiksmes jēdzieniem Ludviga Klāgesa (1872-1956) filozofijā un to aktualitāti mūsdienu mediju sabiedrībā. Klāgess\, būdams domātājs\, kurš reflektēja par dabas ritmiem un izteiksmes fenomeniem\, kritizēja moderno subjektu kā pārvērtētu\, no dabiskajiem dzīves ritmiem atrautu konstrukciju. Attiecīgi konferencē galvenā uzmanība tika pievērsta autentiskuma jēdzienam mūsdienu diskursos un tā kritiskai analīzei Klāgesa skatījumā. \nReferātos tika aplūkotas tādas tēmas kā “Das Authentische im Rhythmus des Traums. Klages\, Binswanger\, Foucault” (Davide di Maio); “Klages und Ausdruck: Von Charakterkunde zur Ästhetik\, Kulturkritik und Metaphysik” (Paul Bishop) un citas. \n  \n  \nIzmantotie attēli: Latvijas Universitāte
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/starptautiska-konference-rhythm-expression-authenticity/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/08/Starptautiska-konference-Rhythm-Expression-Authenticity.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240516T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240518T235959
DTSTAMP:20260501T023244
CREATED:20250813T124132Z
LAST-MODIFIED:20250829T090501Z
UID:583-1715817600-1716076799@aizmirstie.lv
SUMMARY:Starptautiskā konference "Rhythm in Transformation Processes"
DESCRIPTION:Konferene\, kura ir daļa no Starptautiskās starpdisciplinārās filozofijas konfereču šerijas “Transformed Humanity In Search For Stability: Rhythms In Philosophy\, Nature\, Art” pulcēja pētniekus no Eiropas\, Āzijas\, Tuvajiem Austrumiem un Amerikas\, lai diskutētu par cilvēces pārmaiņām tehnoloģiju laikmetā un “rhythm” jēdziena lomu šajos procesos. \nPētnieki no humanitārajām\, sociālajām un dzīvības zinātnēm izvērtēja “rhythm” jēdzienu dažādās teorētiskās perspektīvās. No metafizikas līdz mūzikas teorijai – diskutējot par tā saistību ar ķermeni\, apziņu\, dabu\, mākslu un sabiedrību. \n \n  \nIzmantotie attēli: Latvijas Universitāte
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/starptautiska-konference-rhythm-in-transformation-processes/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/08/Starptautiska-konference-Rhythm-in-Transformation-Processes.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240510T000000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240511T235959
DTSTAMP:20260501T023245
CREATED:20250813T123627Z
LAST-MODIFIED:20250829T090525Z
UID:580-1715299200-1715471999@aizmirstie.lv
SUMMARY:Starptautiskā konference "Miers un karš kristīgās antropoloģijas skatījumā"
DESCRIPTION:Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Lutera akadēmija rīkoja starptautisku konferenci “Gara ekoloģija II”. Tajā pētnieki no Baltijas\, Šveices un ASV – teologi\, filozofi\, juristi\, politologi un sociālo zinātņu pārstāvji – diskutēja par kara un miera tematiku garīgajā\, ētiskajā un sabiedriskajā dimensijā. Referātos tika analizēti reliģiskie un politiskie kara attaisnojuma mehānismi\, cilvēka iekšējā cīņa un miera iespējamība mūsdienu pasaulē. \nProgrammas ietvaros izskanēja arī Prof. Dr.Phil R.Bičevska referāts “Karš un miers transcendentālfilozofijas\, eksistences filozofijas un filozofiskās antropoloģijas perspektīvā”. \n  \n  \nAttēls: RARZI
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/starptautiska-konference-miers-un-kars-kristigas-antropologijas-skatijuma/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/08/10.-11.maijs_Miers-un-kars.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Moscow:20240509T093000
DTEND;TZID=Europe/Moscow:20240509T170000
DTSTAMP:20260501T023245
CREATED:20241002T085753Z
LAST-MODIFIED:20250813T124932Z
UID:118-1715247000-1715274000@aizmirstie.lv
SUMMARY:Konference LU “Aizmirstie: vēsturnieka un filozofa arods kā pagātnes tēlrade”
DESCRIPTION:LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros Vēstures un filozofijas fakultātes apvienotā sekcija “Aizmirstie: vēsturnieka un filozofa arods kā pagātnes tēlrade” aicināja uz sarunu par pretrunīgi vērtējamiem vēsturniekiem un filozofiem. Domātājiem\, kuru neordinārie meklējumi un pieejas bija atbilde sava laika sociālajiem satricinājumiem. \nSekcijas darbs notika klātienē Kerkoviusa namā Kalpaka bulvārī 4\, 2024. gada 9. maijā\, 327. auditorijā. Pasākums tika arī translēts Vēstures un filozofijas fakultātes / Humanitāro zinātņu fakultātes Facebook profilā.
URL:https://aizmirstie.lv/notikums/konference-lu-aizmirstie-vesturnieka-un-filozofa-arods-ka-pagatnes-telrade/
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://aizmirstie.lv/wp-content/uploads/2025/08/Aizmirstie-vesturnieka-un-filozofa-arods-ka-pagatnes-telrade.jpg
END:VEVENT
END:VCALENDAR